Galvenie » Raksti » Mūzikas elementārteorija » Mūzikas teorijas stundas |
Mūzikas termini.
![]() Skaņkārta - ir pakāpju savstarpējo attiecību sistēma mūzikā. Skaņkārtas gammu ir iespējams aprakstīt kā noteiktu intervālu secību. Par dominejošajām ir kļuvušas divas skaņkārtas - mažors un minors. Agrāk, īpaši tautas mūzikā, populāras bija arī tā sauktās senās skaņkārtas: doriskā, frīģiskā, līdiskā, miksolīdiskā, lokriskā, un dažādas pentatonikas. Tonalitāte - ir skaņkārtas absolūtā augstuma izteiksme (noteikta skaņkārta no noteiktas pamatskaņas, piem.: do mažors.) Tonis vai vēl viņu sauc lielā sekunda ir viens no trim izplatītākajiem mūzikas intervāliem, kas atdala divas diatoniskā diapazona iedaļas (pārējie ir mazā sekunda un palielinātā sekunda. Tonis sastāv no diviem pustoņiem. Divu toņu frekvenču attiecība ir (bilde frekAttiec). Pustonis - ir mūzikas intervāls. Visizplatītākā pieraksta forma šim intervālam ir mazā sekunda, ko pieraksta ar diviem esošiem alfabēta burtiem (piemēram: C un Db), bet tiek lietots arī palielinātais unisons, kur abas notis pieraksta ar vienu un to pašu burtu (piemēram: C un C#). Akords - ir triju vai vairāku skaņu kopskaņa. Viduslaiku Eiropā mūzika pamatā balstījās uz intervāliem - kvartām, kvintām un oktāvām. 15. un 16. gadsimtā arvien populārāki kļuva mažora un minora trijskaņi. Četru skaņu salikumus jeb septakordus sāka plašāk pielietot 17. gadsimtā. Līdz pat mūsdienām Eiropas mūzika pamatā balstās uz trijskaņiem un septakordiem. Izņēmumi ir modernais džezs (it īpaši kopš 1960-tajiem gadiem), kur plaši tiek pielietoti akordi, kas sastāv no vismaz piecām notīm, kā arī atonālā modernā klasiskā mūzika, kuras akordi ir vēl sarežģītāki. Katram akordam ir vairākas raksturīgas pazīmes:
| |
Kategorija: Mūzikas teorijas stundas | Pievienoja: admin (24.09.2011) | | |
Skatījumu skaits: 4290 | Komentāri: 1 | |
Komentāru kopskaits: 1 | ||||||
|