Galvenie » Raksti » Mūzikas elementārteorija » Mūzikas teorijas stundas

Skaņu ilguma apzīmējumi
   Pierakstot kādu skaņdarbu, bez skaņu augstuma jāuzrāda arī skaņu ilgums. Skaņu ilgumu apzīmē ar nošu dažādiem veidiem.

   N o t s - ir zīme, kas līnijkopā fiksē skaņas augstumu un ilgumu. Relatīvi vislielākajam skaņas ilgumam atbilst vesela nots - , visas pārējās notis ir veselas nots daļas.

   Veselu noti dala divās pusnotīs: 

   Pusnoti - divās ceturtdaļās:  

   Ceturtdaļnoti - divās astotdaļnotīs:  

   Astotdaļnoti - divās sešpadsmitdaļās:  

   Sešpadsmitdaļnoti - divās trīsdesmitdivdaļās:    utt.

   Šādu nošu dalījumu sauc par  p a m a t d a l ī j u m u  jeb simetrisku dalījumu.

   Pamatdalījumā veselā notī ir divas pusnotis, četras cetutdaļas, astoņas astotdaļas, sešpadsmit sešpadsmitdaļas utt.

   Nots ilgums neapzīmē vienmēr vienu un to pašu laiku. Atkarībā no tempa (atskaņojuma ātruma) nots absolūtais ilgums mainās. Tā, piemēram, pusnots ātrākā tempā var būt īsāka par ceturtdaļnoti lēnā tempā. Tādēļ salīdzināt nošu ilgumus var tikai tad, ja ir vienāds temps.

   Mūsdienu nošu rakstā notīm ir mazliet ieslīpu ovālu forma. Šos ovālus sauc par nošu galviņām. Vertikālās svītriņas, ko raksta pie nošu galviņām, sauc par kātiņiem. Notis, kas atrodas zemāk par trešo līniju, parasti raksta ar kātiņiem uz augšu, bet augstāk par trešo līniju - ar kātiņiem uz leju. Notīm, kas atrodas uz trešās līnijas, kātiņus var rakstīt kā uz augšu, tā arī uz leju.



   Divbalsīgā vai daudzbalsīgā mūzikā kātiņu virziens norāda katras balss partiju, neraugoties uz nošu vietu līnijkopā. Augšējās balss kātiņus raksta vienmēr uz augšu, apakšējās - uz leju.


   Kātiņu uz augšu vienmēr raksta nošu galviņas labajā pusē, kātiņu uz leju - kreisajā pusē.

   Notīm, kas īsākas par ceturtdaļu, pie kātiņa raksta īsu iliektu līniju, ko sauc par k a r o d z i ņ u. Astotdaļnotij ir viens karodziņš   , sešpadsmitdaļnotij - divi karodziņi utt.

   Karodziņus raksta vienmēr pa labi no kātiņa.

   Sīkākas notis apvieno grupās ar treknām svītrām, ko sauc par slitām. Svītru skaits atbilst attiecīga nošu ilguma karodziņu skaitam, piemēram, sešpadsmitdaļnotij ir divi karodziņi, tādēļ arī sešpadsmitdaļnošu grupai ir divu svītru slita:



   Ja nošu grupa apvienota ar slitu, kātiņus raksta uz augšu vai leju atkarībā no tā, kura no malējām notīm it tālāk no trešās līnijas. Ja augšējā, tad kātiņus raksta uz leju, bet, ja apakšējā, - tad uz augšu.
   Tomēr te iespējami dažādi varianti atkarībā no nošu grupu vispārējā zīmējuma.
   Ja skaņdarbu raksta uz divām vai vairākām līnijkopām (klavierēm, orķestrim utt), tad līnijkopas apvieno ar taisnām vai figūriekavām, ko sauc par  a k o l ā d ā m.  Ģitārspēles variantā ar akolādu apvieno piemēram līnijkopu un tabulatūru utt. 




Kategorija: Mūzikas teorijas stundas | Pievienoja: admin (04.10.2011) | Autors: Raimonds W
Skatījumu skaits: 2455 | Atslēgvārdi: nošu ilgums, akolada, notis, slita
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]